top of page

Jaunumi

Jaunumi un aktualitātes likumdošanā, grozījumos un likumprojektos.

Grozījumi Maksātnespējas likumā

Šā gada 6. janvārī daļēji ir stājušies spēkā kārtējie apjomīgie grozījumi Maksātnespējas likumā, kā arī 4. janvārī – grozījumi Civilprocesa likumā, kas cita starpā skar arī maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesus. Lielākā daļa no grozījumiem Maksātnespējas likumā vēl stāsies spēkā ar šā gada 1. jūliju, kā arī pēc tā. Mēs piedāvājam iepazīties ar izmaiņām, kas attieksies uz tiesiskās aizsardzības procesu, administratoru profesijas regulējumu, maksātnespējas administrācijas pilnvarām un lietu piekritību tiesām šajā Bilances Juridisko padomu publikācijā.

Augstākā tiesa civillietā SKC-81/2017 apstiprināja iepriekš civillietā SKC-178/2016 paustās atziņas, saskaņā ar ko galvinieks atbild par galvenā parādnieka – fiziskās personas – parādu arī pēc tam, kad galvenajam parādniekam ir dzēstas saistības fiziskās personas maksātnespējas procesa ietvaros. Šoreiz Augstākā tiesa nostiprināja principu, ka galvojuma jēga ir kreditora papildus aizsardzība pret parādnieka maksātnespēju. Attiecīgi, ja galvojums izbeigtos līdz ar galvenā parādnieka saistību dzēšanu maksātnespējas procesā, zustu jebkāda jēga galvojumam kā tiesību institūtam. Papildus tam Augstākā tiesa sniedza argumentāciju atziņai, ka tiesas lēmums fiziskās personas maksātnespējas procesā, ar ko galvenais parādnieks tiek atbrīvots no saistībām sakarā ar saistību dzēšanas procedūras pabeigšanu, nav pielīdzināms tiesas spriedumam, ar ko galvenā parādnieka saistība pret konkrēto kreditoru kā tāda ir atzīta par neeksistējošu. Secīgi, kreditors var prasīt šīs saistības izpildi no galvinieka.

Grozījumi Imigrācijas likumā

Dārgie klienti un sadarbības partneri!

2017. gada 2. februārī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā. Grozījumos ietverti būtiski jauninājumi trīs jomās:

 

1. Latvija ievieš speciālas termiņuzturēšanās atļaujas jaunuzņēmumu (start-up) dibināšanai

Paredzēts, ka no 2017. gada 1. maija ārzemniekam būs iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus, ja tas plāno radīt vai attīstīt inovatīvu produktu un pēc termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas tiek izpildīti šādi nosacījumi:

  • triju mēnešu laikā pēc lēmuma par termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanu pieņemšanas ārzemnieks ir reģistrēts kā valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kura komercreģistrā reģistrēta ne ilgāk kā gadu un kuras ietvaros viņš plāno īstenot iepriekšminētās aktivitātes,

  • sešu mēnešu laikā pēc pirmās termiņuzturēšanās atļaujas izsniegšanas kvalificēts riska kapitāla investors kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldījis vismaz 30 000 EUR un 18 mēnešu laikā ieguldījums sasniedz vismaz 60 000 EUR.

Papildus, attiecīgās kapitālsabiedrības nodokļu parāds nedrīkstēs pārsniegt 150 EUR, kā arī ārzemnieks  nedrīkstēs būt nodarbināts pie cita darba devēja vai būt reģistrēts kā amatpersona citā kapitālsabiedrībā.

 

2. Atviegloti noteikumi termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai augsti kvalificētiem speciālistiem un nodarbinātajiem profesijās, kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums

No 2017. gada 1. septembra ārzemniekiem tiks piemēroti atviegloti nosacījumi ES zilās kartes saņemšanai, proti, ir paredzēts, ka triju gadu augstākās izglītības nepieciešamību attiecīgajā specialitātē vai nozarē varēs aizstāt ar piecu gadu profesionālo pieredzi attiecīgajā specialitātē vai nozarē. Kārtību, kādā profesionālo pieredzi var atzīt par piemērotu, noteiks Ministru kabinets. Grozījumi paredz no 2017. gada 1. maija līdz 10 darba dienām saīsināt dokumentu izskatīšanas termiņu ES zilās kartes saņemšanai (vispārējais lēmuma pieņemšanas termiņš termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanas gadījumā ir 30 dienu).

No 2017. gada 1. maija paredzēts atvieglot procedūru termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai nozarēs, kurās Ministru kabinets būs prognozējis būtisku darbaspēka trūkumu. Termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai varēs piemērot šādus atvieglotus nosacījumus:

  • zilo karti pieprasījušajam ārzemniekam paredzēt darba samaksu, kas atbilst Latvijas Republikā strādājošo mēneša vidējai bruto darba samaksai iepriekšējā gadā, piemērojot koeficientu 1,2,

  • pārējos gadījumos, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ārzemnieku nodarbināšanas kārtību pirms ārzemnieka uzaicināšanas nepieciešams Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēt brīvu darba vietu, šai darba vietai būs jābūt brīvai ne mazāk kā 10 darbdienu. Spēkā esošais vispārējais regulējums attiecībā uz ārzemnieku nodarbināšanu pieprasa, lai brīva darba vieta Nodarbinātības valsts aģentūrā būtu reģistrēta vismaz mēnesi.

Tā kā attiecīgo Ministru kabineta noteikumu projekti vēl nav izstrādāti, šobrīd vēl nav zināmi ne kritēriji, pēc kuriem tiks izvērtēts, vai ārzemnieka profesionālo pieredzi var atzīt par pietiekamu ES zilās kartes saņemšanai, ne tas, kādas profesijas tiks uzskatītas par tādām, kurās prognozējams būtisks darbaspēka trūkums.

 

3. Grozīta kārtība termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai ārvalsts komersantu pārstāvniecību pārstāvjiem

Ar grozījumiem paredzēts ierobežot termiņuzturēšanās atļaujas iegūšanas iespējas ārvalsts komersantu pārstāvniecību pārstāvjiem – turpmāk ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis varēs saņemt termiņuzturēšanās atļauju uz diviem gadiem (līdzšinējo četru gadu vietā). Lai pārstāvis būtu tiesīgs saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ārvalsts komersantam būs jāatbilst šādām prasībām:

  • jābūt reģistrētam vismaz piecus gadus pirms uzturēšanās pieteikuma iesniegšanas dienas,

  • pēdējā gada laikā jānodarbina vismaz 50 darbinieku,

  • gada apgrozījumam jāpārsniedz 10 miljonus EUR,

  • nedrīkst būt nodokļu maksājumu parādu.

Paredzēts, ka dokumenti, kas tiks iesniegti līdz 2017. gada 30. aprīlim, tiks izskatīti atbilstoši Imigrācijas likuma noteikumiem tā 2016. gada 1. jūlija redakcijā – šobrīd ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvim uzturēšanās atļaujas saņemšanai nepieciešams iesniegt tikai biznesa plānu. Ņemot vērā jaunās likuma prasības, turpmāk, lai ārvalsts komersanta pārstāvis varētu saņemt termiņuzturēšanās atļauju, būs nepieciešams iesniegt virkni papildu dokumentu, lai apliecinātu atbilstību iepriekšminētajām prasībām, tādejādi process kļūs sarežģītāks. Tomēr, tā kā grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos vēl nav izstrādāti, precīzi nepieciešamo dokumentu veidi  un to iesniegšanas forma šobrīd vēl nav zināma. 

Mēs turpināsim Jūs informēt par jaunumiem imigrācijas jautājumos.

Veidos vienotu publisko personu un iestāžu sarakstu

AVOTS: Saeimas Preses dienests

 

Uzņēmumu reģistrs veidos vienotu publisko personu un iestāžu sarakstu, kurā iekļautās ziņas par valstu un pašvaldību iestādēm brīvi un bez maksas būs pieejamas ikvienam interesantam. To paredz grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, kas otrdien, 23. maijā, trešajā galīgajā lasījumā atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā.

Publisko personu un iestāžu sarakstā iekļaus informāciju par Latvijas Republikas Saeimu un Valsts prezidenta kanceleju, tiesām un prokuratūrām, tiešajām pārvaldes iestādēm, atvasinātām publiskām personām, pastarpinātām pārvaldes iestādēm, kā arī citām valsts institūcijām, kas nav padotas Ministru kabinetam. Tādējādi sarakstā iekļaus informāciju arī par valsts augstskolām, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, tostarp to valdēm un padomēm.  

Jaunveidojamajā reģistrā iekļaus ziņas par iestādes nosaukumu, adresi, tās vadību, institucionālo padotību, kā arī iestādes izveidošanu, reorganizāciju un likvidēšanu. Šī informācija būs publiski pieejama Uzņēmumu reģistra mājaslapā.

Jaunizveidota publiska persona vai iestāde ierakstīšanai sarakstā būs jāpiesaka trīs darba dienu laikā no tās izveidošanas.

Patlaban Latvijā nepastāv vienota publisko personu un iestāžu reģistrācija. Ziņas par tām uzkrāj Valsts ieņēmumu dienests, Centrālās statistikas pārvalde, Valsts kanceleja un Valsts kase, taču šī informācija nereti nav aktuāla un nav arī publiski pieejama.

Uzņēmumu reģistram pienākums vest publisko personu un iestāžu sarakstu būs no  2018. gada 1. marta, bet saraksta publiska pieejamība būs jānodrošina ar 2018. gada 1. jūniju.

Par grozījumiem likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” trešajā galīgajā lasījumā deputātiem vēl jālemj Saeimas sēdē.

Nosūti mums ziņu

Success! Message received.

®© Visas tiesības aizsargātas™

​​​​© 2017@IPJ Riga.

bottom of page